33

Mana cerība

ir vējš,

divas rokas

matus plēš.

Mana cerība

ir logs,

gaismas acīm

apiets loks.

mana cerība

ir mēs,

mūsu balsis

galotnēs.

/G.Godiņš/

32

Par to, ko neaizmirst. Par to, kas nepāriet.

31

dzīves vērtību nosaka nevis ieelpu un izelpu skaits, bet brīži, kad elpa aizraujas..

30

29

Mirkļi. Krāsas. Cilvēki. Viss notiek. Viss ir tepat.

28

ieelpot tīri. ieelpot Dzīvi. Ieelpot..

27

spēlēt vai atklāties. Kur un kam.

26

visas šodienas būtu izdevušās, ja nebūtu vakardienas..

25

manā sirdī ir cerība, plaukst. Tā dzirksteļo varavīksnes krāsās kā smiekli pār pasaules ausīm..Durvis uz citu pasauli, citu dzīvi ir vaļā. Vai tas nav tas, ko esmu gaidījusi? Ei, vai tu dzirdi, kā es skanu?

Lai svētīta šī mazā drusciņa dzīvības!

24

Es reizēm varu atrasties starp bezdibeni un patiesību, bet tas nenozīmē, ka esmu bezcerīgs.